Metaluriija

Paðlaik metalurìija ir daïa no plastmasas veidoðanas procesiem un lietuvçm, bet arî nodarbojas ar makroekonomisko struktûru izpçti. Pçdçjâ tçmâ parasti tiek veikti pçtîjumi par metallogrâfiskajiem mikroskopiem.

Mikroskopija ir kaut kas pirms simts gadiem. Un tikai salîdzinoði nesen, metalurìijâ ir izmantots cita veida mikroskops. Pçdçjos posmos tie ir neaizstâjami grâmatas ar tehniskiem pasâkumiem laikâ. Tieði ðajâ jomâ metalogrâfiskie mikroskopi ir ïoti viegli lietojami, kas, cita starpâ, tiek izmantoti metâla defektu meklçjumos vai to atklâjumu meklçjumos. Ir pçdçjâ attçlveidoðanas metode, kas notiek necaurspîdîgos paraugos. Metalogrâfiskie mikroskopi cita starpâ ietver elektronu mikroskopus, kas pievçrð uzmanîbu atomu stâvokïa konstrukcijâm un gaismas mikroskopiem, kuriem ir mazâks palielinâjums. Îpaði svarîgi ir novçrojumi, kas veikti, izmantojot ðos instrumentus, jo pateicoties tam mçs varam atrast materiâla daþâdus mikrokrâpumus vai to uzsâkðanu. Ir iespçjams aprçíinât fâzes ieguldîjumu, kâ arî noteikt precîzas fâzes. Pateicoties tam, mçs varam arî novçrtçt ieslçgumu skaitu un veidu, kâ arî daudzus daþâdus svarîgus elementus no metalurìijas viedokïa. Piemçram, bieþi tiks iegâdâti jaunizveidotâ materiâla mikroskopiskie novçrojumi, lai precîzi novçrtçtu materiâla struktûru, pateicoties kurai nâkotnç varam novçrst daudzas nevçlamas kïûmes.

Metalogrâfisko mikroskopu izmantoðana ir ârkârtîgi svarîga, jo pateicoties tam mçs varam âtri atrast materiâla defektus. Bet ir vçrts, ka ðî aprîkojuma modeïa apstrâde ir maiga. Paðreizçjâ iemesla dçï pieredzi drîkst veikt tikai kvalificçtas personas.