Elektronu mikroskops dzivas dunas

Kâ zinâms, mikroskops ir sareþìîta ierîce, kas nodroðina ïoti rûpîgu objektu novçroðanu, kuriem ir ïoti grûti piekïût ar neapbruòotu aci. Mikroskopi savâ starpâ izvçlas vispirms visu modeli un palielinâjuma lîmeni. Pirmie mikroskopi, kas parâdîjâs mûsu tirgû, ir optiskie mikroskopi, kuros izmantoto objektu apgaismojumam tika izmantots tikai dienasgaismas.

Mikroskopi zîdaiòiem arî pieauguðajiemMûsdienâs profesionâlie mikroskopi tiek izmantoti galvenokârt zinâtniskos punktos, lai veiktu vairâk vai mazâk sareþìîtus laboratorijas testus. Vienkârðie mikroskopi var arî sevi pasniegt kâ lielisku dâvanu jûsu bçrnam un to, kas ir interesantâkais, pateicoties ðâdai dâvanai, mçs varam iedroðinât mûsu skolçnus mâcîties. Izvçloties sev labu mikroskopu, mums vienmçr jâzina, kuri parametri sçrijas numurâ ir jâpievçrð, lai veiktu pareizo pirkumu.

Ko pievçrst uzmanîbu?Pçdçjâ laikâ praktiski visi mikroskopi ir izgatavoti no papildu elementiem: okulâri, caurule, mikrometra skrûve, kondensators, priekðmetu skrûves un spoguïi, kas pakïauti pârbaudîto objektu apstaroðanai. Protams, vissvarîgâkâ loma mikroskopâ ir okulârs, kas ir pieejams, lai palielinâtu objektîva radîto attçlu. Caurulei ir arî svarîga loma, kas savukârt ïauj veidot palielinâto attçlu pçc vçlçðanâs. Ja mçs vçlamies iegût perfektu mikroskopa klasi, tad galvenajâ kârtîbâ mums ir jâpievçrð uzmanîba pçdçjiem diviem komponentiem.Pirms iegâdâties mikroskopu, ir vçrts apsvçrt, kâdu mikroskopu vçlaties iegâdâties. Akustiskie mikroskopi, kas izmanto ultraskaòas viïòus, elektronmikroskopus, kas spçlç ar elektronu staru izmaiòâm un fluorescçjoðos mikroskopus, kas pazîstami arî kâ gaismas mikroskopi, jau ir lçti mûsu tirgû. Noliktavâs hologrâfiskie un konfokâlie mikroskopi ir atrodami un arvien vairâk populâri tuvajâ reìionâ, kas lieliski palielina kontrastu un izðíirtspçju. Ir vçrts pieminçt arî darbîbas mikroskopus, kas tiek veikti, lai veiktu sareþìîtas operâcijas.